Šampanieša Malks

[Piedziedājums]
Vēl viens šampanieša malks, sākas vakardienas alkas
Viegla šķiet galva, bet smaga liekas balss
Tad to sadaliet pa gabaliem un pakariet uz auss
Gatavojiet rokas, tad tās paceliet uz augšu
Vēl viens šampanieša malks, kad ir darba dienas gals
Teju gatavs doties ceļā, bet man jāpaliek uz sauszemes
Vismaz uz brīdi, jo dzirdu, kā mani sauc debesis
Ņemu līdzi šīs rūpes, lai varu jaunas nenest

[1. pants]
Es zinu kā es jūtos, bet stāstu fragmentāru taisnību
Lai vienmēr būtu gatavs atentātu taisīt
Lai burātu skaņas viļņus ar Magelāna kaislību
Lai mūsu radītos viļņus patentātu laicīgi
Vienmēr šķiet, ka esmu katra platekrāna vajadzība
Ar sevi vairs nav adekvātu saistību
Datumi no mana kalеndāra aizslīd
Man nemanot, mani žilbina dārgakmeņi, lai spīd
Lightspeed režīms, еs sapņoju par šo, kad stagnēju
Ar betona sapni mans draivs bija nedzīvs, bet laiks bija devīgs
Nu mans spraits tīrs nelīst
Tas ir vajadzīgs ne īsti, bet vairs mīzt nedrīkst
Nav nekā pretencioza – tā ir mana maniere
Naudas zīmes mūsu skaņas kartē 10 pavasariem
Es pats velku savu slavas karieti cauri starmešu gamma stariem
Garām industrijas kauna stabiem

[Piedziedājums]
Šampanieša malks, sākas vakardienas alkas
Viegla šķiet galva, bet smaga liekas balss
Tad to sadaliet pa gabaliem un pakariet uz auss
Gatavojiet rokas, tad tās paceliet uz augšu
Vēl viens šampanieša malks, kad ir darba dienas gals
Teju gatavs doties ceļā, bet man jāpaliek uz sauszemes
Vismaz uz brīdi, jo dzirdu, kā mani sauc debesis
Ņemu līdzi šīs rūpes, lai varu jaunas nenest

[2. pants]
Pusfabrikātus ēdot sagaršoju gliemjus no Sentetjēnas
Sakāvis atzīšanās kanātu kā mans rekviēms
Domas nav no svara, darbi ir tie, kas mūs definēs
Tā nebūs mūza vai Dievs, bet stress, kas smagi destilēs
Mans maksimālisms ir perebors kādam
Jo gribu savu maku pārtaisīt par telefona grāmatu
Nav ļaunuma tajā, es tikai daru, ko mīlu un radu, ko gribu
Vienlaikus nemelojot savam elektorātam
Vienlaikus liekot prātam neatdzist
Vienlaikus noķerot iespaidu
Ka mēs drīz paliksim pārcilvēciski
Mēs spīdam ne lai neticīgos padarītu aklākus
Bet lai skats no mūsu lokācijas ir satelīta attēls
Dārgumu lādes pirkstu galos, tās pirms gada bija attālas
Blantos kūpēja nožēla, man tā smaka bija aknās
Nu jūtos Volvo tā kā Bentlijā, pozī tā kā Vemblijā
Un tagad katra zilbe, ko dvešu izklausās ģeniāli

[Piedziedājums]
Šampanieša malks, sākas vakardienas alkas
Viegla šķiet galva, bet smaga liekas balss
Tad to sadaliet pa gabaliem un pakariet uz auss
Gatavojiet rokas, tad tās paceliet uz augšu
Vēl viens šampanieša malks, kad ir darba dienas gals
Teju gatavs doties ceļā, bet man jāpaliek uz sauszemes
Vismaz uz brīdi, jo dzirdu, kā mani sauc debesis
Ņemu līdzi šīs rūpes, lai varu jaunas nenest