Ekstāze
Galva dun un ūdens kurpēs šļakstās
Pret silto bruģi lietus lāses sīc
Uz diviem riteņiem es viens un atstāts
Ausīs spiedz vēl deju soļi un bīts
Trakums manī nenorimst
Starp skursteņiem un jumtiem gaisma dzimst
Man šķiet tik ļoti neesmu drebējis
Es viens šo mirkli būtu nozadzis
Man šķiet tik ļoti neesmu drebējis
Es viens šo mirkli būtu nozadzis
Hei hei hei
Starp ekstāzi un rūgtām sāpēm kaklā
Ausīs dun vēl deju soļi un bīts
Jūtu ieslīgstu ikdienā aklā
Nē, paņem vēlreiz mani sev līdzi
Trakums manī nenorimst
Starp skursteņiem un jumtiem gaisma dzimst
Man šķiet tik ļoti neesmu drebējis
Es viens šo mirkli būtu nozadzis
Man šķiet tik ļoti neesmu drebējis
Es viens šo mirkli būtu nozadzis