Asinslauks
Balta migla jūru klāj
Asais vējš norimstas un stāj
Tumši spoki – kuršu laivas slīd
Klusiem šļakstiem airi ceļas, krīt
Deviņreiz jau Mēness lēcis
Deviņreiz tas Sauli sveicis
Ir tālais ceļš nu beidzot rasts
Guļ kuršu priekšā Ziemeļkrasts
Kunigs Reiķis pirmais krastā lec
Tālu priekšā aiz meža ciemu redz
Kuršu vīri smagās āvas tver
Katrs šodien uz laupījumu cer
Min vienu taku Reiķis
Pa citu aiziet Meinis
Un katram līdz tiem tūkstotis vīru
Tie visi karotāji sīvi
Saltas bailes šeit šodien sēsim
Asinīs āvas atveldzēsim
Naidniekus kā sienu pļausim
Ziemeļvīrus cirtīsim un kausim
Kā ļauna veča migla tin
Baltās segās mežu ciešāk
Klusas kājas sūnas min
Klau, jau dzird tur kauju priekšā
Pazib garām melni stāvi
Kara taures sauc šurp nāvi
Šķind un klaudz asais tērauds
Niknā cīņā mežs viss ierauts
Reiķis cērt caur baltai miglai
Asmens ieiet siltā miesā
Pērkon, tēvs, vai tas var būt
Meiņa līķis guļ tam priekšā
“Asinslauks” – melns krauklis krauc
No drauga sacirsts draugs
Tur brālis brāli kāva
Caur miglai triecot āvas