Tavs ceļš, redz’ ir tāds
Mārtiņš Freimanis
Tūkstošiem saplēstu cerību
Debesīs sadeg vientuļi
Mums vēl jāpastāv zem šīm debesīm
Un jārada tūkstošus vēl
Katru sevī iesūktu vārdu
Katru nepateiktu lāstu
Centies pārvērst zvaigznē
Un dāvāt debesīm
Lai sadeg tur
Un rāda ceļu tiem
Pamestajiem, nesaprastajiem
Aizvien vēl vieniem
Aizvien vēl skumjiem
Aizvien
Nāc, nāc!
Tavs ceļš, redz’, ir tāds!
Tur tik daudz piepildītu mīlestību
Ka nevar saprast, kuru paņemt sev
Labāk nesteidzies, atdari vēl vienu
Lai kāds to izdzertu
Tikai nеskaiti sirdis
Skaiti pukstus
Cik tie minūtē spēj dāvāt tev
Iesitiеnu tavā ritmā
Izmētātā, izsvaidītā
Vēl nekļuvušam par īstenību, vēl ne
Nāc, nāc!
Tavs ceļš, redz’, ir tāds!