Laimes kreklā
Tā nu es te stāvu sveiks un vesels
Kā dzimis laimes kreklā
Un jau man paveicies ir atkal
Vai vienkārši par niekiem pirms tam biju satraukts
Sēžu prātoju pie sevis
Pārāk daudz sakritības radījušas zemi
Un pārāk maz pamanām mēs visas nejaušības
Kas neļāvušas dzīvēm vienā brīdī aiziet šķībi
Skatiens īss rada attiecības
Skaties drīz jau pie matiem plīvurs
Vai no koka krītošs ābols
Rada pamatu, lai lidmašīnas nenogāztos
Milimetri un sekundes simtdaļas
Var izmainīt dzīves un veselas simtgades
Viena pēc otras uzzibsnī sakritības
Bet vai tas ir kaut kas tāds, kas no mums ir atkarīgs?
Cik no tā visa varu pieskaitīt sev?
Nejautā!
Atbilžu ir daudz.
Nejautā!
Īsto nenosaukt.
Iztīsies laika rats,
Kad visas dzīves atbildes skaidras taps
Tik daudz atbildes gribas zināt
Kā būtu noticis paralēlās dimensijās?
Vai arī tur ir kāds Augstāks kas mūs sargā?
Vai arī tur pelnām punktus savām karmām?
Pat, ja paveicies, ir neskaidrība tomēr
Kurā brīdī tas ir mūsu pašu nopelns?
Savādāk, ja tiekam pasargāti
Parādās man jautājums, kam paliekam mēs paldies parādā?
Pat astrologi brīnās
Brāķa prognozes, ka klienti aiziet visi strīpā
Galā sanāk tā, ka visi apmulst
Lai vai kādus apļus orbītās gājis Saturns
Mēs varam prātot un izplānot kā būs
Un likt debesīm pasmieties par mums
Tikai, kad attopamies mēs mēslu kaudzē
Lūdzam sūtīt eņģeļus mūs saudzēt