Pasaka
No bērnu dienām ticu pasakām
Par spīti tiem, kas netic vairs nekam
Viens acu skats, viens nejaušs pieskāriens
Un sapņu princis rīta rasu brien
No bērnu dienām ticu pasakām
Par spīti tiem, kas netic vairs nekam
Viens acu skats, viens nejaušs pieskāriens
Un sapņu princis rīta rasu brien
Es tevi kā pasaku grāmatu lasu
Tu aizjūras princis, es meitene basa
Vai zini, mans mīļais, kāpēc es tā steidzos
Vien tādēļ, ka baidos, var pasaka beigties
Es tevi kā pasaku grāmatu lasu
Tu aizjūras princis, es meitene basa
Vai zini, mans mīļais, kāpēc es tā steidzos
Vien tādēļ, ka baidos, var pasaka beigties
Visapkārt kluss kā vientuļajā salā
Mēs divi vien, vēl pasaka nav galā
Ir tikai viena vēlēšanās tad
Šī pasaka lai nebeidzas nekad
Visapkārt kluss kā vientuļajā salā
Mēs divi vien, vēl pasaka nav galā
Ir tikai viena vēlēšanās tad
Šī pasaka lai nebeidzas nekad
Es tevi kā pasaku grāmatu lasu
Tu aizjūras princis, es meitene basa
Vai zini, mans mīļais, kāpēc es tā steidzos
Vien tādēļ, ka baidos, var pasaka beigties
Es tevi kā pasaku grāmatu lasu
Tu aizjūras princis, es meitene basa
Vai zini, mans mīļais, kāpēc es tā steidzos
Vien tādēļ, ka baidos, var pasaka beigties
Es tevi kā pasaku grāmatu
Tu aizjūras princis, es meitene basa
Vai zini, mans mīļais, kāpēc es tā steidzos
Vien tādēļ, ka baidos, var pasaka beigties
Es tevi kā pasaku grāmatu
Tu aizjūras princis, es meitene basa
Vai zini, mans mīļais, kāpēc es tā steidzos
Vien tādēļ, ka baidos, var pasaka beigties