Pilsētas Meitene

[1. pants: Eliots]
Pilsētas meitene ar kokteili zem neona gaismas
Tabakas dūmi, skaļa mūzika, freona gaiss
Viņai krīt pie kājām biezi banku sektora slaisti
Krīt ar putekļiem un blīkšķi kā betona maisi

Eņģeļu vaibsti, kas maskē viņas velnišķību
Bet to čaļu klātbūtnē šī tēlo pelnrušķīti
Lai gan nekad dzīvē nav taisījusi rokdarbus
Nav arī no tām, kas sēž uz koka kā kokvarde

''She's a man-eater'', es zinu viņas rokrakstu
Ja būtu jāuzrunā, tad, bļin, es laikam nosarktu
Draiska kā taurenis, tad, kad laiska kā lauvene
Mirkšķina acis, kas sirdis vaļā taisa kā austeres

Viņa prasa piķi trakāk kā pīpmaņa plauša
Skatās nicīgi uz tiem, kam tā nav īpaši daudz
Bet vēl nicīgāk uz tiem, kas to ir gatavi tērēt
Viņas garderobei, somiņām, apaviem, drēbēm

Pienāk precējies švīts, kam nav laulenes līdzi
Saulenes šķībi, viņš mеklē draudzeni uz brīdi
Viņš ar prāmi taisās pamest Rīgas sauszemi rīt
Austеres, pīli, pāris augstas raudzes vīni

Pēc stundas viņa noslīpētais baritons lūdz:
Vai viņa nākšot līdzi uz numuriņu ''Radisson Blu''?
Viņa atbild, ka aiziešot uz tualeti
Un atpakaļ nenāk - viņa nolec

[Piedziedājums: ansis]
Atvaļinājums tev būs Spānijā
Bet es te tikai braukāju ar ''Scania''
Rakstu dziesmas uz pavadzīmes kabīnē
Kamēr tu ar kādu vakariņo Parīzē

[Piedziedājums: Eliots]
Tu esi kā golfa klubs, es kā kolhozs, mazā
Tev nav vajadzīgs čalis, bet gan kovbojs bagāts
Naftas magnāts, kam rančo pāris ''Rolls-Royce'' glabājas
Tev vajag grāfu kā Kareņinai - Tolstojs, mazā

[2. pants: Eliots]
Es tevi nozagšu no dzelzsbetona krātiņa
Es tev parādīšu, kā rīkoties ar rāciju
Tu varēsi koķetēt ar fūristiem un baļķvedējiem
Ļaujot pluinīt savus matus visiem draņķa vējiem

Jā, es zinu, šis nav ''Lexus'', bet braucam, sēdies
Ja gribi smaržot pēc pirtsslāvas alkšņu dēļiem
Guļot dīķī uz peldmatrača ar aukstu dzērienu
Mēs kausimies ar dunduriem - mauku bērniem

Uznāks negaiss, melna paliks pamale, krasts
Mēs bēgsim istabā līdz apenēm kā nabagi slapji
Krāsnī pagales sprakšķ, galdā Latgales našķi:
Vēžu pīrāgi, karbonādes gabali braši

Tu nekad neesi redzējusi dabā lūsi vai briežu govi
Ar briedēnu priedēs, nevis būrī aiz stiepļu žoga
Pie ezera, kurā guļot nogrimusi ''Pantera''
Pirms gadiem vēl esot ārā bijis gals no antenas

Bērnu dienu blēņu vietas, ogu vietas, sēņu vietas
Smukas ūdenstilpnes, zvejas vietas, vēžu vietas
Paķer kaut ko mīkstu, ko var novietot zem sēžamvietas
Celmi, baļķi un akmeņi ir mēbeles cietas
Ir pie Daugavas, Gaujas un pat Mēmeles vietas
Uz kurām ceļi neved un kur drēbes ir liekas

Es vēlos parādīt pilsētas meitenei zvaigznes
No laivas, kad apkārt nav pilsētas gaismas
Nomest airus un ļauties, lai straume mūs aiznes
Tāpat kā šaubas un raizes

Bet kāpēc tu joprojām esi auksta kā aisbergs?
Koķetē ar čaļiem, kam ir nauda vai ''Chrysler's''
Neviens nespēj likt tevī pamosties kaislei
Tu atnāc, iedzer šampanieti, pagrozies un aizej

[Piedziedājums: ansis]
Atvaļinājums tev būs Spānijā
Bet es te tikai braukāju ar ''Scania''
Rakstu dziesmas uz pavadzīmes kabīnē
Kamēr tu ar kādu vakariņo Parīzē

[Piedziedājums: Eliots]
Tu esi kā golfa klubs, es kā kolhozs, mazā
Tev nav vajadzīgs čalis, bet gan kovbojs bagāts
Naftas magnāts, kam rančo pāris ''Rolls-Royce'' glabājas
Tev vajag grāfu kā Kareņinai - Tolstojs, mazā