Lampu drudzis

Aleksandrs:
Koncerts sāksies pēc stundas, man nav mundruma
Dzirdu tumbās, uz skatuves, skan būmbeps
Esmu uztraukts. Dīdžejs kustina pūli kā pirkstus
Kvēli uzrauga, lai sasilda mūzika simtus, –
A man kaut kāda nedrošība no tā visa:
Kaut es projām izgaistu kā kroga miglā!
Jo pūlim nerūp ne teksti, ne replikas
Man jāiet uz skatuves, bet negribu
Skaņotājs pālī būs un brālīgi lūgs
Lai ielej vēl. Gaisma cepinās kā Malibu
Pūļa rokas tā kā haizivju spuras
Pūlim patīk pāris dziesmas, bet es aizmirsu, kuras
Vadi uz skatuves kā izšķaidītas ķermeņa iekšas
Pārspīlēju? Varbūt. – Jaunā Vertera ciešanas
Šaubas piepilda beksteidžu
Vai pūlī vispār kāds klausīsies, ko es teikšu?

Nezinu, es teicu – nezinu
Ko tu gaidi no manis un kas tevi tur
Skatuves priekšā, liek pacelt tev rokas
Ko tu gribi no manis un kāpēc neaizej prom?

Nezinu, es teicu – nezinu
Ko tu gaidi no manis un kas tevi tur
Skatuves priekšā, liek pacelt tev rokas
Ko es gribu no tevis un kāpēc neeju prom?

Pūlis:
“Diezgan normāli.” “Man pietrūka kaut kā tāda.”
“Bliež kā pa autostrādi.” “Iesprūda kaklā vārdi
No tā, cik panči karsti – likās, ka Rīga nodegs.”
“Teikšu, kā ir – es gribu izvarot rīplei pogu.”
“Basi bija par skaļu, miķis bija par klusu.”
“Top 3 latviešu emsijs – tā ir bijis un būs.” “Es
Teiktu – murgs.” “Es teiktu – mūzika dziedē.”
“Vismaz nav Arstarulsmirus, un tas, protams, priecē.”
“Norāva jumtu, dope, un es simt punktu dodu
Ka viņa idejas kā Ņūtonam – dzimst zem koka.”
“Mani ielaida bez maksas – esmu liels fans.”
“Orgasms ausīm.” “Debīli teksti.” “Feispalms.”
“Normāli normāli… ballīte reibumā…
Starp citu, visu konci strīmoju feisbukā…”
“Patika konstrukcija ikvienā teikumā.”
“Nez ko viņš pavēstīs jaunajā veikumā.”

Aleksandrs:
Nezinu, es teicu – nezinu
Ko tu gaidi no manis un kas tevi tur
Skatuves priekšā, liek pacelt tev rokas
Ko tu gribi no manis un kāpēc neaizej prom?

Nezinu, es teicu – nezinu
Ko tu gaidi no manis un kas tevi tur
Skatuves priekšā, liek pacelt tev rokas
Ko es gribu no tevis un kāpēc neeju prom?