Izslēdz telefonu / Vecāku aizmirsts bērns
Izslēdz telefonu. Kam Tev citu problēmas?
Vai kaut kas nav bijis pateikts? Teikumu modeļi
Riņķo kā komētas, atkārto kustību līnijas
Vareni moderni, bet būtība nemaina mīmiku
Izslēdz telefonu. Tas viss ir bijis
Zvans nav tikšanās. Uzskati, ka esi miris
Vairums numuru ir nelāgas atmiņas
Vairums atmiņu ir viss, kas Tev atlicis
Izslēdz telefonu. Nelasi īsziņas –
Pašstulbības, sadzīves apstākļu ķīmija
Kad pienāks brīdis, tad varēsi līdzināt
Vīzijas, līdz nelabums kritīs kā Īlija
Izslēdz telefonu. Kļūsti nepieejams
Ārpus zonas kā izbēdzis, neiespējams –
Citiem, ar sandalēm kājās – sev. Ko tur daudz?
Kam Tev atgriezties tur, kur Tevis vairs nav?
Izslēdz telefonu. Selindžers nebija
Sazvanāms. Kāpēc lai Tu būtu? Netici
Tiem, kas apgalvo, ka visu izrunāt prot
Paturi iespēju paklusēt – atstāj sev vismaz to
Aiztaisi durvis ciet
Aiztaisi durvis ciеt
Aiztaisi durvis
Ciet
Vecāku aizmirsts bērns
Es redzu vеcāku aizmirstu bērnu
Viņš ir salijis, un pilsētas drēgnums
Viņa pirkstiņus ir savilcis dūrē
Viņš stāv uz Avotu un Matīsa stūra
Pilsēta šovakar smaržo pēc svešuma
Neonu gaismās izgaismots preču nams
Cilvēku ēnas uz betona zemes
Neviens to neredz, bet peļķēs neatspīd debess
Viņš fiksē esības šausmas
Pārvarot šaubas, siltums saspiedies plaukstās
Viņš ir aizmirsts, pamests un atstāts
Un iepazīst pilsētas sastāvu
Es stāvu ielas pretējā pusē
Nevaru uzspēt viņu uzrunāt, bet tā būtu pusbēda –
Viņā redzu sevi bez Tevis
Viņā redzu sevi bez Tevis