Sniegs izkūst tavos matos
Ainars Mielavs, Gints Sola
Tik reti domas izmainās
Jau uzsākušas iet
Kad asas sāpes sajūtot
Var negribēties kliegt
Tik reti krītot nesaplīst
Tās lietas trauslākās
Pat tad, kad lejā lidojot
Par putniem izliekas
Sniegs izkūst Tavos matos
Līdz zemei nenonāk
Ja es uz Tevi skatos
Visatklātāk
Sniegs izkūst Tavos matos
Līdz zemei nenonāk
Ja es ar Tevi esmu
Vispatiesāk
Tik reti vārdi izpaliek
Jau drūzmējoties teikt
Tās dusmas, kuras apturot
Ar tām var arī beigt
Tik reti elpu aizturot
Var aizmirst nedomāt
Cik ilgi vēl līdz apvārsnim
Ko nekad nepanākt
Sniegs izkūst Tavos matos
Līdz zemei nenonāk
Ja es uz Tevi skatos
Visatklātāk
Sniegs izkūst Tavos matos
Līdz zemei nenonāk
Ja es ar Tevi esmu
Vispatiesāk