Mūs neieņems
Ainars Mielavs, Gints Sola
Mūs atpazina ne uzreiz, tur bija nodevējs
Nav nozīmes tam kaut ko teikt, tāpat jau nedzirdēs
Un ne no ļauna prāta tāds, pēc savas būtības
Tas liktenīgi parādās pie pirmās jūtības
Mūs neieņems, mūs neieņems
Ja vien mēs neteiksim: “Ja vien…”
Un nesapņosim citus, bet viens otru
Mūs neieņems, mūs neieņems
Ja vien mēs neteiksim: “Ja vien…”
Un nesapņosim citus, bet viens otru
Mūs neielenca minūtē, tur bija nodevējs
Kaut visas domas noklusēt, vienalga atšifrēs
Un ne no ļauna prāta tāds, pēc savas būtības
Tas liktenīgi parādās pie pirmās jūtības
Mūs neieņems, mūs neieņems
Ja vien mēs neteiksim: “Ja vien…”
Un nesapņosim citus, bet viens otru
Mūs neieņems, mūs neieņems
Ja vien mēs neteiksim: “Ja vien…”
Un nesapņosim citus, bet viens otru