Atzīšanās (Miglā asaro logs)
Miglā asaro logs, ko tur liegties nav vērts
Tikai tevi es mīlējis esmu
Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc
Ka tās kvēl ar tik sarkanu dvesmu?
Tur kur bulvāri kūp, tevi satiku reiz
Un vairs nezinu miera ne mirkli
Uz tā stūra, kur lūdz naudu ubags sev greizs
Mani samīs drīz ilgas kā zirgi
Vai tā diena vai nakts, ielās klīstu viens pats
Rauju lapas no kokiem un ceru
Ka uz kādas no tām būs tavs skūpsts vai tavs mats
Bet - tās tukšas es notekās beru
Tad es veros tāpat visos logos, varbūt
Tavas acis tur redzēšu spīdam
Bet man cerību putni tikai smadzenēs zūd
Jūtu mirkļus tik mūžībā krītam
Kur tu esi, mans draugs ? Vai tai blāzmā, kas kūst
Man no vientuļā mākoņa sejā?
Jeb no tevis man tik, kā šīs ilgas, kas lūst
Manā asā un satrauktā dzejā?
Miglā asaro logs, ko tur liegties nav vērts
Tikai tevi es mīlējis esmu
Laikam asinīs manās savas lūpas tu mērc
Ka tās deg ar tik sarkanu dvesmu?